virs manis gul kaijas

virs manis gul kaijas

kopenhagenin milo

kopenhagenin milo

viss sākās ar to, ka sapratu, ka mans lidojums ir 7:05, kas nozīmē, ka man lidostā jābūt 5:05, kas nozīmē, ka man no dzīvokļa jāiziet 4:21, kas nozīmē, ka man būs jābrauc ar autobusu uz metro, kas nozīmē, ka man būs jāpārsēžās, kas nozīmē, ka man būs jābūt metro stacijā lakā, kad man būtu bail. un autobusā arī man būtu bail, jo alex teica, ka viņas drauga mamma teica, ka tieši tajā 5A autobusā vinai naktī vairākas reizes sanācis pieredzēt cilvēkus un viņu draudus ar nažiem. paprasīju, lai emīlija piezvana un nobooko man taksīti un es biju gatava maksāt par ceļu par kuru man nebūtu jābaidās. pēc takša sarunāšanas uz cetriem pie asminderødegade 15, emīlija teica

-hahah, and then she’ll get killed in the cab.

es fake ieplaukāju vinu un piesitu pie koka. un sapratu, ka tik un tā sanāks, ka celsos un gaidīsu un brauksu ar milzīgi nevēlamu un nedaudz sāpīgu baili.

es jau ap 3:50 pieklauvēju pie annas, savas temporary dzīvoklbiedrenes, durvīm un teicu paldies un teicu atā. pie reizes pateicu, ka man arī ir bail, ka taksis neatbrauks un ka es nevarēšu izrunāt, ka es gaidu pie asminderødegade 15 durvīm un anna teica paldies un atā un ka taksis būs pēc 6 minūtēm pēc doublecheck zvana taksu agentūrai. 

taksim piebraucot un logiem slīdot gar mani, es mēģinu ieskatīties šoferī, kā skolā zīmējot modeļus. mēģinu ātri nolasīt to kaut ko, kas visvairāk par tieši to cilvēku pasaka, ka tas ir tas cilvēks. es ieraugu milzīgi garu un pūkaini baltu bārdu. es skaļi klusi pasaku omg, nodomāju ‘dievins’ un sniedzu savu koferi viņam un viņš to bagāžniekam. 

es iešēžos taksī, viņš iesēžās taksī. viņš minimāli un minimālistiski pagriež klusāk mūziku. mūzika izklausās pēc viņa. viņam brūnas acis un galvā arābu cepurīte. es mazliet uztraucos.

- vil du gå den vej eller den vej?

- oh uhm. sorry. i don’t speak danish.

- oh. i know several ways to the airport, i know three ways to go there. you can help me and tell me which way to go exactly. lead the way.

es īsti nesaprotu, jo nezinu, kā tikt uz lidostu. itkā nesaprotu un izlaižu tādu teikumu jebkad pateiktu un saku

- so the it costs 300 krona to get to the airport right?

- yes. yes. about three hundred.

es mazliet uztraucos.

pēc sarunām par to, kā ir Latvijā un kā ir Pakistānā, no kurienes viņš ir atcelojis līdz Dānijai, viņš saka

- can I ask you a question?

es uztraucos.

- yea, yes.

- and this is a question not for only you and me.

es vairāk uztraucos.

- this is a question about everybody. about the common people.

- yes?

- so you call and you book for a cab and the agency tells me to be here at four o’clock and then i come here and you come into the cab and you tell me your destination.

- yea?

- and your destination is airport and this is my job. i am a worker and my destination is money.

- hahah yes?

- and so we help each other to get to each of ours desired destinations.

- ah! yes!

- and the way to the airport is 20 minutes, but could we drive somewhere without a destination? you get to your destination and you’re happy, i get the money for my job, which is my destination, and i’m happy. you understand what i’m saying yes?

- yesyes!

- so. quite rationally, we each need a destination otherwise we’d just drive around and around and around and around.

- yea!

- so my question is. what do you think is the human destination? what is everyone’s destination?

- wow. that. that is a huge question haha. woah? i can’t even oh. noo. that is too big of a question!

- haha. i’ll give you time. we have about 15 minutes.

es skatos uz skaitītāju. apmēram 183 kronas.

un es domāju. nevar padomāt. četri no rīta.

- oh. i don’t know. i think everyone has a different destination. and maybe the destination sometimes is, to find that destination.

- well you think about it. and i will give you some feedback afterwards. and you will only get my feedback if you really use your brain and think about it.

es domāju. bāc. man kauns, es nesaprotu, ko izdomāt. nevar īsti saprast. tik liels jautājums. un tik nenormāli skaista saruna. es nezinu kur likties, bet nejūtos neērti.

- oh i really don’t know hahah.

- you know. you’re not too old, you’re young and you are in search of your destination. but even when you’re old, you’re still in search of it. it is rarely that people do something for no reason. almost everything we do has a reason. we study, we build families, we work but sometimes we don’t know why. and then we run around and we are confused and we are not happy. people want to be something and they become it, they want to have children, they have children, but they are still not happy. 

- yea. yes?

- people need to help each other. help each other lead the way and share conversations and you have to share this conversation on with the young people that you meet. we all need to help each other to get to each others destination. this is how it is.

es pilnībā pilnīgā smadzenu salūtā to visu klausoties nezināju, kur likties no sajūsmas. es to šobrīd dzirdu un tas notiek taksī un es nevaru saprast, cik ļoti man gribās viņam šobrīd pateikties. skaitītājs 311 kronas, mēs jau kādas 2 minūtes esam pie lidostas bet vēljoprojām runājam. es maksāju un izkāpju pie lidostas un jūtos ko, visskaistākajā ko. es sēžu nu jau 6:12 kopenhāgenas lidostā un skatos uz to kā ir uzaususi saule un debesis ir palikušas zilas. 

es sēžu un domāju un domāju un domāju un domāju paldies.

paldies.

under your spell un 5:16 kopenhagenas milaja lidosta

var paraudat

under your spell un 5:16 kopenhagenas milaja lidosta

var paraudat

dānijas vilcienu zurnāla titullapa nummurā par laimi

dānijas vilcienu zurnāla titullapa nummurā par laimi

man tevī daudzpunkti dzimst

man tevī daudzpunkti dzimst

nav
kur
siltumins

nav
kur
siltumins

nav
kur
siltumins

nav

kur siltumins

telts iekspuse gaismā

telts iekspuse gaismā

tualetes iekspuse gaismā

tualetes iekspuse gaismā